AUDIENCE VĀCU NEOKATEHUMENIEM 26-IV-1996

Sv. Jānis Pāvils II

Vatikāns- Klementinas zāle, 1996. gada 26. aprīlis

Jānis Pāvils II piektdienas rītā uzņēma audiencē vācu neokatehumenu grupu. Pasākuma laika Klementinas zālē Svētais Tēvs uzrunāja klātesošos ar šiem vārdiem:

Dārgie brāļi un māsas,

Sirsnīgi apsveicu jūs, kas šajā Pashas laikā atrodaties ceļojumā pie apustuļu kapiem. Viens no visiespaidīgākajiem notikumiem Evaņģēlijā ir Augšāmceloša tikšanās ar Emausa mācekļiem. Emausa notikums grib mums teikt, ka uz ceļa atrodas cilvēki meklējumos. Viņi var tikt atpazīti tādu kopienu, kas atrodas ceļā. Tādi cilvēki ir gatavi klausīties un mācīties.

Mēs esam mūžīgie svētceļnieki, vienmēr uz ceļa. Mums nedrīkst pamest taku. Uz ceļa no Jeruzalemes uz Emausu izpildās Baznīcas dibinātāja Jēzus vārdi: “Kur divi ar trīs ir sanākuši mana vārdā, es esmu starp viņiem.” (Mt 18, 20)

Mūsu Dievs ir Dievs, kurš ir tuvu, ne kurš atrodas tālienē. Tāpēc mēs, kā īsti kristieši, esam cilvēki ejoši ar Dievu un mūsu zemiskā svētceļojuma mērķis ir Dievs.

Kad Jēzus redzēja, ka tuvojas viņa nāve uz krusta, teica saviem draugiem, ka viņš  dodas pie Tēva (sal. Jņ 14, 28). Tikai šis mērķis dod īsto iekšēju virzību un dziļu jēgu. “Pildīt Dieva gribu” bija vienīgais Kristus darbības princips, kas deva viņam nesatricināmu  stingrību.

Lajiem darboties Baznīcā pēc Dieva grības nozīmē vairākkārtēju apņemšanos sabiedrībā, kas nemitīgi pārveidojās un izturas vienaldzīgi pret Baznīcu. Rūpējieties Kristus sekošanā un ieraugiet Viņu klātesošo brāļos un māsas, kuros atrodat uz savas dzīves ceļā. Vai ejiet uz ciešanu, atstumšanas vietām, uz sabiedrības malām un nesiet tur savu cilvēcisko solidaritāti. Ļaujiet viņiem izjust pārdabisko ticības Kristū iepriecinājumu.

Caur Dieva Mātes aizbildniecību, lai jūsu lūšana vērstā uz Dievu un Kungu, dod jums spēju nest konkrētu ieguldījumu garīgajā atjaunotnē mūsu pasaulē, dažreiz izslēgtu ideālu trūkuma dēļ.

Šai jūsu misijai lūdzu Dievam, lai jūs aizsargā un pavada. Arī dalu jums savu apustulisko svētību. (*) Sal. «L’Osservatore Romano», 1996. gada 27. aprīlis.