Vēsture

KAS IR NEOKATEHUMENĀLAIS CEĻŠ?


TEOLOĢISKI-KATEHĒTISKA SINTĒZE STARP VISNABAGĀKAJIEM

Neokatehumenālais ceļš ir piedzimis 1964 gadā, Palomeras Altas graustu rajonā, Madridē (Spānija). Baraku vide sastāva no visvairāk sabiedrībā degradējošiem cilvēkiem: čigāni un kinķi, vairākums analfabēti, klaiņotāji, zagļi, prostitūtas, jauni noziedznieki, imigranti utt. Šajā vidē dīga Neokatehumenālā ceļa sēkla- starp visnabagākajiem un atstumtajiem cilvēkiem, kuri pieņēma nomirušā un augšāmcēlošā Kristus vēsti. Svētais Gars tomēr iesāk kristīgas iniciacijas procesu, kurš balstās uz Sākotnējas Baznīcas katehumenāta modeļa.

Mons. Casimiro Morcillo visita la baracche di Palomeras a Madrid. Kiko e Carmen lo accompagnano.

60. gadu sākumā, Francisco José Gómez Argüello (Kiko), spāņu mākslinieks, 1959. gadā apbalvots ar Nacionālā māksla prēmiju, pēc eksistenciālās krīzes atklāja nevainīgo cilvēku ciešanās krustā sisto Kristus noslēpumu, kas ir klātesošs zemes visnabagākajos. Šī pieredze mudina viņu atstāt visu un sekodams Charles de Foucauld pēdām apmetās dzīvot starp tādiem cilvēkiem Palomeras Altās (Madrides perifērija).

Šajā situācija viņš bija Jaunavas Marijas ievēsmots: „Jāveido kristīgās kopienas, kā Svētās Ģimenes no Nazaretes, kuras dzīvotu pazemībā, vienkāršība un slavā. Un cits ir Kristus.”

Carmen Hernández, arī spāniete, absolvente Ķīmijā, ieguva savu pirmo teoloģisko formāciju Kristus Jēzus misionāru institūtā. Saņēma Teoloģijas diplomu pie Valensijas dominikāniem. Tur arī caur liturģistu monsinjoru Pedro Farnés Scherer uzzina par Vatikāna II konsila atjaunojumiem.

Vēlāk viņa dzīvoja 2 gadus Izraēlā, kur saskaras ar ebreju dzīvo tradīciju un apmeklē viszināmākās Svētās Zemes vietas. Atgriezusies atpakaļ uz Madridi, viņa cerēja izveidot misionāro grupu, jo La Paz arhibīskaps mons. Jorge Manrique Hurtado bija uzaicinājis, lai dotos uz Boliviju evaņģēlizēt Oruro kalnračus. Bet Carmen caur savu māsu iepazinās ar Kiko Palomeras graustos, kur arī apmetas dzīvot pie rūpnīcas stāvējuša būdā . Tā viņa sāka sadarbību ar Kiko.


MADRIDES GRAUSTOS IZVEIDOJĀS PIRMĀ KOPIENA

Celebrazione della Parola nella baracche di Palomeras Altas, Madrid

Kiko mākslīgais temperaments, viņa eksistenciālā pieredze, viņa kā katehista formācija Kristietības kursu kustībā un Carmen dedzība par evaņģelizāciju, viņas teoloģiska izglītība, ziņas par Pashas (Lieldienu) noslēpumu un Vatikāna II koncila atjaunošanu, kā arī visa vide, kurā viņi sāka dzīvot topa par īstu laboratoriju, kur īstenojās šī teoloģiski-katehetiska kerigmatiska sintēze. Viss tas topa par pamatu šīm pieaugušo evanģelizācijas procesam, kas ir Neokatehumenālais Ceļš.

Tā piedzima pirmā kopiena, kura ved uz brālīgo vienotību un nobriedušo ticību un balstās uz trikāja: Dieva vārds-Liturģija-Kopiena.

Šī jauna katehetiska pieredze sākas Vatikāna II koncila atjaunošanas laikā un bija toreizējā Madrides arhibīskapa Casimiro Morcillo pozitīvi uzņemts. Tieši viņš mudināja Ceļa iniciatorus to izplatīt citās draudzes. Šī pieredze pakapeniski bija pieņemta Madrides arhidiecēzē, Zamorā un visur, kur vien prāvesti izteica vēlmi.


CEĻŠ SASNIEDZ ROMU

Pēc pirmās kopienas dibināšanas starp nabagiem Kiko un Carmen tika dažu Madrides un citu Spānijas pilsētu prāvestu uzaicināti mēģināt uzsākt šo pieredzi viņu draudzēs. Piemēram, Zamoroje un citur, kur vide ļoti atšķīrās no agrāk piedzīvoto. Monsinjors Dino Torreggiani, itāļu priesteris, Baznīcas kalpu institūcijas dibinātājs (priesteru kongregācija, kuri uzņemas marginalizēto iedzīvotāju grupu, čigānu un emigrantu evanģelizācija), tagad viņam ir uzsākts beatifikācijas process, iepazina Kiko un Carmen piedalījoties katehēzēs Avilas (Spānija) Sv. Jēkaba draudzē 66-67. gados. Viņš Kiko un Carmen pieredzē jūta atbildi uz nepieciešamību evanģelizēt attālinātos, sabiedrības pēdējos. Tādēļ Dino uzaicina uz Romu, kur viņi dodas kopā ar priesteri no Seviljas.

Pirms ceļojuma viņi satikās ar Madrides arhibīskapu monsinjoru Casimiro Morcillo, kas viņus ļoti atbalstīja un bija mudinājis izplatīt Ceļu galvaspilsētā. Arhibīskaps deva viņiem rekomendācijas vēstuli; viena adresētu Pāvesta vikāram, kardinālam Angelo Dell’Acqua un cita Florences kardinālam Ermenegildo Florit.

Kiko Argüello e Carmen Hernández agli inizi del Cammino Neocatecumenale a Roma.

1968. gada jūlijā Kiko un Carmen atbrauc uz Romu. Tik ko atbraukuši kopā ar priesteri Dino Torreggiani apmeklē, Itālija populāro, Pompeju Jaunavas Marijas svētnīcu, lūgdami Pompeju Jaunavas aizbildniecību viņu misijā.

Kopā ar Dino viņi apmeklē dažus prāvestus un iepazīstina viņus ar Ceļu. Viņi stāstīja, ka tas bija sākusies starp Madrides visnabagākajiem. Bet toreiz neviens nebija interesēts to uzņemt. Koncila atjaunojumi tikko bija sākuši un daudz lietas bija vēl nesaprotamas. Tad Kiko juta, ka Kungs aicina viņu sākt visu no jauna Romas graustos un apmetās dzīvot starp Borghetto Latino rajona nabagiem Romas perifērijā gaidīdams, kamēr Kungs atklās viņam savu gribu.

Dzīvodams starp Romas nabagajiem Kiko izraisa dažu jauniešu interesi. Viņi brīnījās klausīdami Kiko pieredzēto un tādēļ uzaicina viņu uz tikšanos kopienā Nemī- kas atrodas netālu no Romas.

Šeit, jauniešu pilnā istabā (vairākums kreisie), lūdza viņu dalīties ar savu pieredzi. Daži no tiem pēc tikšanām ielūdz Misē Kanādas mocekļu baznīcas kriptā, kur tiek dziedātas dziesmas ar ģitārām. Beigās prasa Kiko viedokļi par redzēto un viņš tiem teica: „Baznīcas nevar atjaunot ar ģitārām, bet ar Kerigmas pasludināšanu un Pashas (Lieldienu) noslēpumu.”

Turpmāk Kiko ved šos jauniešus uz rekolekcijām, kur tiek dota iespēja sākt klausīties Ceļa katehēzes savā draudzē.

Tādā veidā 1968. gada 2. novembrī tika dibināta pirmā neokatehumenālā kopiena Kanādas mocekļu draudzē ar 70 cilvēkiem.

Ceļš pamazam sāk izplīst citās draudzēs un pie Kiko un Carmen ekipas pievienojās Tēvs Mario Pezzi.


CEĻŠ- VATIKĀNA II KONCILA AUGLIS

1974. gadā Pāvests Sv. Pāvils VI audiencē ar pirmājam neokatehumenālām kopienām atzina Ceļu par Vatikāna II koncila augli: „Lūk, Koncila augli! Jūs darat pēc Kristībām to, ko Sākotnēja Baznīca darīja pirms. Pirms vai pēc, es teiktu, nav tik svarīgi. Galvenais, ka jūs meklējāt kristīgās dzīves īstumu, pilnību, koherenci un atvērtību. Tas ir ļoti liels nopelns un tas mūs ļoti iepriecina. <...> Cik prieka un cik cerības dod jūsu klātbūtne un darbība!”

Udienza a S. Giovanni Paolo II. Carmen Hernández e padre Mario Pezzi salutano la loro santità.

Pēc viņa bijušie Pontifiķ mudināja un turpināja atbalstīt Ceļu, uzskatot to par Svētā Gara iedvesmotu augli, lai palīdzētu Baznīcai. To darīja arī Jānis Pāvils I, kurš bija uzņēmis Kiko un Carmen, kad viņš bija Venēcijas patriarhs, lai sāktu Ceļu savā diecēzē.

Svētais Jānis Pāvils II atbalstīja, stiprināja un mudināja šīs kristīgas iniciācijas pieaugušajiem veidošanos. Viņš deva daudz drosmes atklājot jaunus aicinājuma veidus, kā ģimenes misijās vai diecēžu misionāro Redemptoris Mater semināru dibināšanu.

1990. gada Jānis Pāvils II Ogniqualvolta vēstulē bija uzrakstījis: „Atzīstu Neokatehumenālo Ceļu, kā katoliskas formācijas ceļvedi derīgu mūsdienu laikiem ir sabiedrībai. <…> Tādēļ mudinu savus brāļus bīskapus, lai viņi kopā ar saviem priesteriem novērtētu un palīdzētu šīm jaunās evanģelizācijas darbam.”


AR JĀNI PĀVILU II – PIRMIE MISIONĀRIE AUGLI

Udienza a S. Giovanni Paolo II. Kiko Argüello e il Papa.

Neokatehumenālais Ceļš sāka izplīst kā katoliskās formācijas un nobrišanas ticībā ceļvedis. Parādījās pirmie šai jaunai Baznīcas realitātei raksturīgi augli un evanģelizācijas harizmi. 1986. gada, Sv. Jānis Pāvils II ar prieku uzņēm un piekrīt domai dibināt pirmo „Redemptoris Mater” semināru Romā.

Jauniešu jubileja 1984. gadā un Pasaules jauniešu dienās (PJD) kopā ar Jāņi Pāvilu II 1986. gadā tūkstoši Neokatehumenālā Ceļa jaunieši sekoja līdzi Svētajam Tēvam šajos pasākumos. No tā brīža, katru reizi pēc PJD atbildīgie par Neookatehumenālo Ceļu organizē aicinājumu tikšanos, kurās simti jaunieši un jaunietes atklāj savu aicinājumu kalpot kā priesteri vai pat konsekrētā dzīvē.

1988. gadā Italijas pilsētā Porto San Giorgio Pāvests Jānis Pāvils II sūtīja uz misijām dažās pasaulēs vietās pirmās 100 ģimenju.

Kopš 1997. gada Svētais Jānis Pāvils II bija bijis arī Neokatehumenālā Ceļa Statūtu veicinātājs.


STATŪTU APSTIPRINĀŠANA AR PĀVESTU BENEDIKTU XVI

Benedikts XVI arī atbalstīja un stipri mudināja Ceļa misionāro attīstību. 2008. gadā, viņa pontifikāta laikā, Pontifikālā padome lajiem apstiprināja Ceļa Statūtus. Turklāt 2010. gadā viņš sadarbība ar Ticības mācības kongregāciju apstiprināja Katehetisko direktoriju.

Invio delle prime missioni Ad Gentes da San Pedro di Papa Benedetto XVI. Kiko Argüello saluta la sua Santità durante la celebrazione.

PĀVESTS FRANCISKS DOD JAUNU IMPULSU

Papa Francesco riceve in udienza privata Kiko Argüello e P. Mario Pezzi, responsabile internazionali del Cammino Neocatecumenale.

„Pateicos Kungam par jūsu ticības prieku un jūsu kristīgas liecības dedzību. Paldies Dievam! <...> Pateicos jums par visu to, ko jūs darāt Baznīcā un pasaulē.” Šie bija Pāvesta Franciska vārdi audiences laikā ar Ceļa iniciatoriem un brāļiem 2014. gadā.

Tagadējais Pāvests vairākas reizes izsūtīja ģimenes, priesterus un jaunas Missio ad gentes uz misijām visvairāk nekristīgajās vietās pasaulē.

2015. gada 6. martā, citas audiences ar Ceļa pārstāvjiem laikā, Pāvests apsveicināja klātesošus: „Apsveicu Ceļa iniciatorus Kiko Arguello un Carmen Hernandez, kopā ar tēvu Mario Pezzi. Es vēlētos izteikt visu savu cieņu un vēl iedrošināt tajā darbā, kuri jūs darāt Baznīcas labā. Es vienmēr atkārtojos, ka Ceļš dara daudz labo Baznīcai!”


CEĻŠ PAŠLAIK

2016. gada 19. jūlijā nomira Carmen Hernandez, kas kopā ar Kiko sāka šo Ceļu. Viņa tika apbedīta Madrīdes redemptoris Mater seminārā. Starptautiskā Ceļa ekipa bija atstājusies nepilna, tādēļ Svēta Krēsla mudināti un pēc Statūtu kartības ekīpu papildināja spāniete Maria Ascension Romero, kura bija bijusi misionāre Krievijā 25 gadus.

Neokatehumenālais Ceļš kalpo bīskapiem un prāvestiem kā ceļvedis Kristību spēka no jaunas atklāšanai un pastāvīgai formācijai ticībā. Tas ir piedāvāts ticīgiem, kuri brīvprātīgi vēlās atdzīvināt savā dzīvē kristīgās iniciācijas bagātību.

Ceļš tiek pārdzīvots draudzēs, mazās kopienās, kuras sastāv no daža vecuma un sociālā stāvokļa cilvēkiem un soļi pa solim ved ticīgos uz tuvībā ar Jēzu Kristu un pārveido, lai viņi top aktīvi Baznīcā un par īstiem Labas Vests lieciniekiem. Ceļš arī ir ierocis pieaugušo kristīgai iniciācijai tiem, kas gatavojas saņemt Kristības.

Pašlaik Neokatehumenālais Ceļš ir klātesošs visos piecos kontinentos 134 valstīs, ir izveidojusies 21.300 kopienas 6.270 draudzēs. 1.668 ģimenes atrodas misijās, no tām ģimenēm ir izveidojušas 216 Missio ad gentes nekristietiskās pilsētas, ka arī 125 Diecēzalie Misionārie semināri Redemptoris Mater.


STARPTAUTISKĀ EKIPA

Kopš 2018. gada Starptautiskā Ceļa ekipu veido Kiko Argüello (ekipas atbildīgais), María Ascensión Romero un priesteris tēvs Mario Pezzi. No Ceļa sākuma 1964. gadā līdz 2016. gadam ekipu bija veidojuši Kiko Argüello un Carmen Hernández, Ceļa iniciatori, un tēvs Mario Pezzi. Pēc Carmen nāves 2016. gada 19. jūlijā vietu ekipā pārņema María Ascensión Romero. Starptautiskā ekipas galvenais uzdevums ir veicināt Neokatehumenālo Ceļu visā pasaulē kopā ar ceļojošo katehistu sadarbību visās valstīs. Viņi galvenokārt atbild par Ceļa vadīšanu un īstenošanu un garantē īstumu; viņiem drīkst darboties pēc Statūtos paredzētas kārtības, konsultēt; viņi uztur attiecības ar bīskapiem, ka arī ar Svēto krēslu un Laju, Dzīvības un Ģimenes padomēm.

Equipo responsable internacional del Camino Neocatecumenal


BIOGRĀFIJA