Sv. Bazilija draudzes vizīte 10-III-1979
Sv. Jānis Pāvils II
Roma, 1979. gada 10. marts
Prāvesta Carmelo prezentācija: Svētais Tēvs, jūs šeit atrodat četras Neokatehumenālā Ceļa kopienas. Kopienas ir dibinātas uz trijkāja: uz Dieva Vārda klausīšanos, kuru darām trešdienās un Euharistijas svinēšanu sestdienās. Dieva Vārda liturģija tiek sagatavota grupās. Otrais pīlārs ir Euharistija, kas tiek svinēta pēc šī noslēpuma padziļinošām katehezēm. Trešais pīlārs ir kopienas dzīve konvivencēs. Mēs esam aicināti dzīvot kopīgu dzīvi kopienā, ne tikai kopīgu. No šīm četrām kopienām, pirmā bija dibināta pirms četriem gadiem un pēc tam katru gadu dibinājās citas. Šeit ir klāt katehists Gioacchino, kurš atrodas šeit pirmo reizi.
Gioacchino izteikti vārdi Svētajam Tēvam: Svētais Tēvs, mēs šeit klātesošie priecājamies uzņemdami un būdami kopā ar Jums. Uzņemot „Kunga vārdā”, kā „to, kurš nāk Kunga vārda”. Vēlamies izteikt prieku, es visu šo brāļu vārdā, varēdami atklāt caur šo Neokatehumenālo Ceļu Baznīcu kā mūsu māti, kas nes pakāpeniski uz mūsu Kristību noslēpuma atklāšanu. Mēs jūtam lielu pateicību Kungam, ka arī Baznīcai, jo šis ceļš palīdz mums just Kungu Jēzu Kristu dzīvu un klātesošo mūsu dzīvē, palīdz radot brālīgu vienotību. Mēs pateicamies Baznīcai, kuri dod lielu žēlastību ļaujot atklāt mūsu Kristību no jauna un Jūs it sevišķi to dzīvināt. Tagad, ka Jūs mūs esat aicinājis, dziedāsim kopā ar Jums…
Tādēļ mēs dziedam: Nāve aprīta uzvarā!
Pāvesta spontānas uzrunas vārdi:
No visiem jūsu teiktajiem vārdiem, visvarīgākais ir „atklāt no jauna”. Daudzi domā, ka zina visu: par Baznīcu, Kristu, Evaņģēliju, Dievu. Zina visu, pilnīgi visu. Nav ko atklāt. Mūs mācīja skolās, pietiek skolas zināšanu. Pēc tam aizmirsuši visu vēl joprojām domājam ka zinām visu. Bet šķiet ir otrādi, mums jāatklāj viss no jauna. Tikai ticība prot atklāt sevi pašu, saturu, pamat attieksmi. Ticība ir dinamiska. Baznīcai un Dieva tautai ir nepieciešama tieši šī dinamiska ticība, kuri tiecās atklāt, atklāt pašu sevi.
Tad novēlu jums iet uz priekšu pa jau iesākto ceļu, atklāt vēl vairāk Baznīcas, Kristus un Dieva noslēpumu. Šīs atklājums ved arī pie sevis saprašanas, jo Kristus un Baznīcas noslēpums visbeidzot palīdz saprast mūs pašus. Es nevaru dzīvot bez Baznīcas, nesaprasdams, kas es esmu, nesaprasdams pašu sevi. Šīs ir pozitīvas un prieku nesošas pūles. Novēlu jums izturību. (*) Sal. «L’Osservatore Romano», 1979. gada 11-12. marts