MŪSU KUNGA JĒZUS KRISTUS PIEDZIMŠANAS DRAUDZES VIZĪTE 14-XII-1980

Sv. Jānis Pāvils II

Roma, 1980. gada 14. decembris

Aizgājis no zāles, kur bija sapulcējušies katehisti, Svētais Tēvs nokāpa pa trepēm uz lejā esošo balto kapelu rotāta ar lielu dzels krustu. Tur tiekas četras Neokatehumenālās kopienas ejošas pa tā saucamo «Ceļu» Kristus piedzimšanas draudzē. Viņi uzņēma pāvestu dziedot un plaukšķinot rokas. Kiko- kam bija iedvesmots dibināt kopienas, visu vārdā apsveica pāvestu: Pēc dziesmām Svētais Tēvs velējas pieminēt daudzas jau bijušas tikšanas ar šīm kopienām gandrīz visās apmeklētājās draudzēs. Pāvesta uzruna:

Daudz reizes esam satikušies dažās Romas draudzēs. Pēdējā reize bija Kanādas mocekļu draudzē. Atnākot šurp es ieraudzīju daudz bērnu un viņus apskauju. Tas man lika pārdomāt Kunga vārdus, kad viņš teica, ka mums jākļūst kā bērni. Pat ja mums ir piecdesmit vai sešdesmit gadi, kā man, vai vairāk. Mums jābūt kā bērni. Galvenokārt, iet runā par pārdabisko dēlišķību, kas iesakņojas un iesākās Kristību brīdī. Jūs, neokatehumeni, esat ielikuši sava garīguma centrā Kristību. Jums jādzīvo pēc iespējas dziļāk dievišķas dēlišķības noslēpums. Būt par Dieva bērnu ir viss, kas nāk no šīs īsto dinamismu veidojošas realitātes.

Lūk, ko es gribēju jums pateikt. Es jums saku to, jo esat Kristus piedzimšanas draudzes locekļi, kur iemiesojušais Dieva Dēls ir kopienas dzīves centrā un tāpēc ka tuvojamies Kristus piedzimšanas svētkiem. Novēlu jums vienmēr staigāt un doties uz priekšu šajā iekšējā un pārdabiskajā realitātē, šajā Dieva bērnu žēlastībā. Mūs ir veidojis līdzīgus vienpiedzimušajam dēlam, kurš tapis cilvēks kļuva tuvāks mums, lai darītu līdzīgus sev.   Kiko prezentēja pāvestam dažus šīs draudzes ceļojošos katehistus, kur nes savu liecību uz citām valstīm. Starp tiem atradās priesteris, kurš tikko nesen bija atgriezies no Dienvidamerikas un velējās pastatīt par tās dramatisko situāciju, ko sastop katehisti un misionāri.   Priesteris teica: Svētais Tēvs, mums ir nepieciešamas uzmundrinājums, jo situācija Centrālamerika ir ļoti sarežģīta. Esam atgriezušies šeit, kā Sv. Pāvils, uzdodami sev jautājumu vai mēs nedarām to visu bezjēdzīgi. Mēs sastopamies ar realitāti un neesam droši ja Baznīca ir revolucionāra, kā tur par to saka vietējie, vai ir sludināt Jēzu Kristu.

Svētais Tēvs atbildēja priesterim skaļā un skaidrā balsī sekojošo:

Es tūlīt došu atbildi: sludiniet Kristu! Un tikai Kristu.

Pāvesta vārdiem sekoja aplausi. Pēc tam turpināja: Vēl es varu piebilst, ka nav tādas dienas, kad es nebūtu palūdzies par šīm valstīm, it sevišķi, par valstīm kuras cieš mokas. Es visām tām sekoju ar mīlestību un uzticību. Jums jāzina, ka ir viena ļoti spēcīga Māte! – noslēdza pāvests.