SV. FRANCISKA NO SALEZA DRAUDZES VIZĪTE 13-III-1994 SV. FRANCISKA NO SALEZA DRAUDZES VIZĪTE 13-III-1994

SV. FRANCISKA NO SALEZA DRAUDZES VIZĪTE 13-III-1994

Sv. Jānis Pāvils II

Roma, 1994. gada 13. marts

Pāvests uzrunādams bērnus teica:

Šodien es dzirdēju, kā jūs aiz prieka dziedat. Tagad ir Lielā Gavēņa laiks, bet jūs dziedat ar prieku. Ir pareizi dziedāt ar prieku, jo šī 4. Lielā Gavēņa svētdiena tiek saukta par Laetare. Laetare nozīmē “priecāties”. Kāpēc tad kristieši priecājās šajā svētdienā? Priecājās savu Kristību dēļ. It sevišķi priecājās katehumeni, kas gatavojās Kristībām, jo šajā dienā viņi saņēma ticības simbolu. Tad viņi tika uzņemti ticībā. Tieši šī katehēze bija galvenā.

Vai jūs zināt, kas ir katehumens? Tas, kas gatavojas Kristībām. Pēc tam šajā draudzē ir neokatehumeni, vai “neokatehumenāli”. Agrīnajā Baznīcā un ne tikai, bet arī šodien, gatavošanās Kristībām laiks bija ļoti svarīgs. Kristības ir liels noslēpums, liela kristieša realitāte. Ir dzīves Kristū sākums. Katehumeni nopietni gatavojas, lai iesāktu labi šo dzīvi Kristū. Šodien zīdaiņiem trūkst īstā katehumenāta, tāpēc ir nepieciešams katehumenāts pēc kristībām, kas papildinātu to, kas trūkst kristītajam jaunpiedzimušajam. Tā tiek izskaidrota Neokatehumenālā Ceļa liela nozīme.

Jāpasaka, ka viss gavēņa laika posms katru gadu atgādina šo “Neokatehumenālo ceļu”: kā notika sagatavošanās, lai saņemtu ticības apliecinājumu un pēc dažām nedēļām pašu augšāmcēlušo Jēzu. Kristības nozīmē jaunu dzīvi Kristū, kura atklājās caur Viņa augšāmcelšanos no nāves. (*) Sal. «L’Osservatore Romano», 1994. gada 14-15. marts.