Vēsture

KAS IR NEOKATEHUMENĀLAIS CEĻŠ?

---

TEOLOĢISKI-KATEHĒTISKA SINTĒZE STARP VISNABAGĀKAJIEM

Neokatehumenālais ceļš ir dzimis 1964 gadā, Palomeras Altas graustu rajonā, Madridē (Spānija). Baraku vide sastāva no visvairāk sabiedrībā degradējošiem cilvēkiem: čigāni un kinķi, vairākums analfabēti, klaiņotāji, zagļi, prostitūtas, jauni noziedznieki, imigranti utt. Šajā vidē dīga Neokatehumenālā ceļa sēkla- starp visnabagākajiem un atstumtajiem cilvēkiem, kuri pieņēma nomirušā un augšāmcēlošā Kristus vēsti. Svētais Gars tomēr iesāk kristīgas iniciācijas procesu, kurš balstās uz Agrīnās Baznīcas katehumenāta modeļa.

60. gadu sākumā, Francisco José Gómez Argüello (Kiko), spāņu mākslinieks, 1959. gadā apbalvots ar Nacionālā māksla prēmiju, pēc eksistenciālās krīzes atklāja nevainīgo cilvēku ciešanās krustā sisto Kristus noslēpumu, kas ir klātesošs zemes visnabagākajos. Šī pieredze mudina viņu atstāt visu un sekodams Charles de Foucauld pēdām apmetās dzīvot starp tādiem cilvēkiem Palomeras Altās (Madrides perifērija).

Šajā situācija viņš bija Jaunavas Marijas iedvesmots: „Jāveido kristīgās kopienas, kā Svētās Ģimenes no Nacaretes, kuras dzīvotu pazemībā, vienkāršība un slavā. Un cits ir Kristus.”

Carmen Hernández, arī spāniete, absolvente Ķīmijā, apguva savu pirmo teoloģisko formāciju Kristus Jēzus misionāru institūtā. Saņēma Teoloģijas diplomu pie Valensijas dominikāņiem. Tur arī caur liturģistu monsinjoru Pedro Farnés Scherer uzzināja par Vatikāna II koncila atjaunojumiem.

Vēlāk viņa pavadīja 2 gadus Izraēlā, kur saskaras ar ebreju dzīvo tradīciju un apmeklē viszināmākās Svētās Zemes vietas. Atgriezusies atpakaļ uz Madridi, viņa cerēja izveidot misionāro grupu, jo La Paz arhibīskaps mons. Jorge Manrique Hurtado bija uzaicinājis, lai dotos uz Bolīviju evaņģēlizēt Oruro kalnračus. Bet Carmen caur savu māsu iepazinās ar Kiko Palomeras graustos, kur arī apmetas dzīvot pie rūpnīcas stāvējuša būdā . Tā viņa sāka sadarbību ar Kiko.

---

MADRIDES GRAUSTOS IZVEIDOJĀS PIRMĀ KOPIENA

Kiko mākslīgais temperaments, viņa eksistenciālā pieredze, viņa kā katehista formācija Kristietības kursu kustībā un Carmen dedzība par evaņģelizāciju, viņas teoloģiska izglītība, ziņas par Pashas (Lieldienu) noslēpumu un Vatikāna II koncila atjaunošanu, kā arī visa vide, kurā viņi sāka dzīvot topa par īstu laboratoriju, kur īstenojās šī teoloģiski-katehetiska kerigmatiska sintēze. Viss tas topa par pamatu šīm pieaugušo evanģelizācijas procesam, kas ir Neokatehumenālais Ceļš.

Tā piedzima pirmā kopiena, kura ved uz brālīgo vienotību un nobriedušo ticību un balstās uz trikāja: Dieva vārds-Liturģija-Kopiena.

Šī jauna katehetiska pieredze sākas Vatikāna II koncila atjaunošanas laikā un bija toreizējā Madrides arhibīskapa Casimiro Morcillo pozitīvi uzņemta. Tieši viņš mudināja Ceļa iniciatorus to izplatīt citās draudzes. Šī pieredze pakāpeniski bija pieņemta Madrides arhidiecēzē, Zamorā un visur, kur vien prāvesti izteica vēlmi.

---

CEĻŠ SASNIEDZ ROMU

Pēc pirmās kopienas dibināšanas starp nabagiem Kiko un Carmen tika dažu Madrides un citu Spānijas pilsētu prāvestu uzaicināti mēģināt uzsākt šo pieredzi viņu draudzēs. Piemēram, Zamoroje un citur, kur vide ļoti atšķīrās no agrāk piedzīvoto. Monsinjors Dino Torreggiani, itāļu priesteris, Baznīcas kalpu institūcijas dibinātājs (priesteru kongregācija, kuri uzņemas marginalizēto iedzīvotāju grupu, čigānu un emigrantu evanģelizācija), tagad viņam ir uzsākts beatifikācijas process, iepazina Kiko un Carmen piedalījoties katehēzēs Avilas (Spānija) Sv. Jēkaba draudzē 66-67. gados. Viņš Kiko un Carmen pieredzē nojuta atbildi uz nepieciešamību evanģelizēt attālinātos, sabiedrības pēdējos. Tādēļ Dino uzaicina uz Romu, kur viņi devas kopā ar priesteri no Seviljas.

Pirms ceļojuma viņi satikās ar Madrides arhibīskapu monsinjoru Casimiro Morcillo, kas viņus ļoti atbalstīja un bija mudinājis izplatīt Ceļu galvaspilsētā. Arhibīskaps deva viņiem rekomendācijas vēstuli: viena adresētu Pāvesta vikāram, kardinālam Angelo Dell’Acqua un cita Florences kardinālam Ermenegildo Florit.

1968. gada jūlijā Kiko un Carmen atbrauca uz Romu. Tik ko atbraukuši kopā ar priesteri Dino Torreggiani apmeklēja, Itālija populāro, Pompejas Jaunavas Marijas svētnīcu. Tur uzticēja savu misiju Pompejas Jaunavas Marijas aizbildniecībai.

Kopā ar Dino viņi apmeklēja dažus prāvestus un iepazīstināja viņus ar Ceļu. Viņi stāstīja, kā tas bija sācies starp Madrides visnabagākajiem. Bet toreiz neviens nebija interesēts uzņemt Ceļu savā draudzē. Koncila atjaunojumi tikko bija sākušies un daudz kas bija vēl nesaprotamas. Tad Kiko juta, ka Kungs aicina viņu sākt visu no jauna Romas graustos un apmetās dzīvot Romas perifērijā starp Borghetto Latino rajona nabagiem gaidīdams, kamēr Kungs atklās viņam savu gribu.

Dzīvodams starp Romas nabagajiem Kiko izraisa dažu jauniešu interesi. Viņi brīnījās klausīdami Kiko piedzīvojumu un tādēļ uzaicina viņu uz tikšanos kopienā Nemī- kas atrodas netālu no Romas.

Šeit, jauniešu pilnā istabā (vairākums kreisie), lūdza viņu padalīties ar savu pieredzi. Daži no tiem pēc tikšanām ielūdz Misē Kanādas mocekļu baznīcas kriptā, kur tiek dziedātas dziesmas ar ģitārām. Beigās prasa Kiko viedokļi par redzēto un viņš tiem teica: „Baznīcas nevar atjaunot ar ģitārām, bet ar Kerigmas pasludināšanu un Pashas (Lieldienu) noslēpumu.”

Turpmāk Kiko veda šos jauniešus uz rekolekcijām, kur tiek dota iespēja sākt klausīties Ceļa katehēzes savā draudzē.

Tādā veidā 1968. gada 2. novembrī Kanādas mocekļu draudzē tika dibināta pirmā neokatehumenālā kopiena no 70 cilvēkiem.

Ceļš pamazam izplatījās arī citās draudzēs un pie Kiko un Carmen ekipas pievienojās Tēvs Mario Pezzi.

---

CEĻŠ- VATIKĀNA II KONCILA AUGLIS

1974. gadā Pāvests Sv. Pāvils VI audiencē ar pirmājam neokatehumenālām kopienām atzina Ceļu par Vatikāna II koncila augli: „Lūk, Koncila augli! Jūs darat pēc Kristībām to, ko Agrīnā Baznīca darīja pirms. Pirms vai pēc, es teiktu, nav tik svarīgi. Galvenais, ka jūs meklējāt kristīgās dzīves īstumu, pilnību, koherenci un atvērtību. Tas ir ļoti liels nopelns un tas mūs ļoti iepriecina. Cik prieka un cik cerības dod jūsu klātbūtne un darbība!”

Pēc viņa bijušie Pontifiki mudināja un turpināja atbalstīt Ceļu, uzskatot to par Svētā Gara iedvesmotu augli, lai palīdzētu Baznīcai. To darīja arī Jānis Pāvils I, kurš bija uzņēmis Kiko un Carmen, kad viņš vēl bija Venēcijas patriarhs, lai sāktu Ceļu savā diecēzē.

Svētais Jānis Pāvils II atbalstīja, stiprināja un mudināja šīs kristīgas iniciācijas pieaugušajiem veidošanos. Viņš deva daudz drosmes atklājot jaunus aicinājuma veidus. Tādus kā ģimenes misijās vai diecēžu misionāros „Redemptoris Mater” seminārus pats tos nodibinot.

1990. gada Jānis Pāvils II Ogniqualvolta vēstulē bija uzrakstījis: „Atzīstu Neokatehumenālo Ceļu, kā katoliskas formācijas ceļvedi derīgu mūsdienu laikiem ir sabiedrībai. <…> Tādēļ mudinu savus brāļus bīskapus, lai viņi kopā ar saviem priesteriem novērtētu un palīdzētu šīm jaunās evanģelizācijas darbam.”

---

AR JĀNI PĀVILU II – PIRMIE MISIONĀRIE AUGLI

Neokatehumenālais Ceļš sāka izplīst kā katoliskās formācijas un nobriešanas ticībā ceļvedis. Parādījās pirmie šīs jaunas Baznīcas realitātei raksturīgi augli un evanģelizācijas harizmi. 1986. gada, Sv. Jānis Pāvils II ar prieku uzņēma un piekrita domai dibināt pirmo „Redemptoris Mater” semināru Romā.

1984. gada Jauniešu jubilejā un 1986. gada Pasaules jauniešu dienās (PJD) kopā ar Jāņi Pāvilu II tūkstoši Neokatehumenālā Ceļa jaunieši sekoja līdzi Svētajam Tēvam pasākumos. No tā brīža, katru reizi pēc PJD atbildīgie par Neookatehumenālo Ceļu organizē aicinājumu tikšanos, kur simti jaunieši un jaunietes atklāj savu aicinājumu kalpot kā priesteri vai pat uz konsekrēto dzīvi.

1988. gadā Italijas pilsētā Porto San Giorgio Pāvests Jānis Pāvils II sūtīja uz misijām dažās pasaulēs vietās pirmās 100 ģimenju.

Kopš 1997. gada Svētais Jānis Pāvils II bija bijis arī Neokatehumenālā Ceļa Statūtu veicinātājs.

---

STATŪTU APSTIPRINĀŠANA AR PĀVESTU BENEDIKTU XVI

Benedikts XVI arī stipri atbalstīja un Ceļa misionāro attīstību. 2008. gadā, viņa pontifikāta laikā, Pontifikālā padome lajiem apstiprināja Ceļa Statūtus. Turklāt 2010. gadā, sadarbojoties ar Ticības mācības kongregāciju, apstiprināja Katehētisko direktoriju.

---

PĀVESTS FRANCISKS DOD JAUNU IMPULSU

„Pateicos Kungam par jūsu ticības prieku un jūsu kristīgas liecības dedzību. Paldies Dievam! Pateicos jums par visu to, ko jūs darāt Baznīcā un pasaulē.” Šie bija Pāvesta Franciska vārdi audiences laikā ar Ceļa iniciatoriem un brāļiem 2014. gadā.

Tagadējais Pāvests vairākas reizes ir izsūtījis ģimenes, priesterus un jaunas Missio ad gentes uz misijām visvairāk nekristīgajās vietās pasaulē.

2015. gada 6. martā, citas audiences ar Ceļa pārstāvjiem laikā, Pāvests apsveicināja klātesošus: „Apsveicu Ceļa iniciatorus Kiko Arguello un Carmen Hernandez, kopā ar tēvu Mario Pezzi. Es vēlētos izteikt visu savu cieņu un vēl iedrošināt tajā darbā, kuri jūs darāt Baznīcas labā. Es vienmēr atkārtojos, ka Ceļš dara daudz labo Baznīcai!”

---

CEĻŠ PAŠLAIK

2016. gada 19. jūlijā nomira Carmen Hernandez, kas kopā ar Kiko iesāka šo Ceļu. Viņa tika apbedīta Madrīdes „Redemptoris Mater” seminārā. Starptautiskā Ceļa ekipa bija atstājusies nepilna sastāva, tādēļ Svēta Krēsla mudināti un pēc Statūtu kartības ekipu papildināja spāniete Maria Ascension Romero, kura bija bijusi misionāre Krievijā 25 gadus.

Neokatehumenālais Ceļš kalpo bīskapiem un prāvestiem kā ceļvedis Kristību spēka no jaunas atklāšanai un pastāvīgai formācijai ticībā. Tas ir piedāvāts ticīgiem, kuri brīvprātīgi vēlās atdzīvināt savā dzīvē kristīgās iniciācijas bagātību.

Ceļš – kura itinararīs tiek izdzīvots draudzēs, mazās kopienās, ko veido dažādu vecumu un sociālo apstākļu cilvēki. Pakāpeniski ticīgie tiek tuvināti ar Jēzu Kristu un tas pārvērš tos par aktīviem Baznīcas locekļiem un uzticamiem Labās Vēsts lieciniekiem. Ceļš ir arī instruments kristīgai iniciācijai pieaugušajiem, kuri gatavojas Kristību sakramentam.

---

Neokatehumenālā Ceļa dati

---

STARPTAUTISKĀ EKIPA

---

BIOGRĀFIJA

•  

•  

•  

•