Mario Pezzi

Mario Pezzi ir dzimis Gottolengā (Breša, Itālija) 1942. gada 19. septembrī. Viņš ir trešais piecu bērnu ģimenē. Iestājās Kamboņanu misionāru seminārā būdams 10 gadu vecs. Pēc Noviciāta bija izsūtīts mācīties Romā un tur mācījās teoloģiju Urbaniana Pontifikālajā Universitātē. 1969. gada 19. martā tika iesvētīts par priesteri un sāka rakstīt doktorantūru Dogmatiskā teoloģijā Gregoriana Pontifikālajā Universitātē ar profesoru Tēvu Zoltan Alszeghy.

Tajā pašā gadā Mario iepazinās ar Neokatehumenāļā Ceļa iniciatoriem Kiko un Carmen un izklausa pēdējas katehēzes Romas Kristus Piedzimšanas draudzē. 1970. gada janvārī vēlreiz klausās katehēzju Svētā Jāņa no Dieva draudzē, kur pats kalpoja kā priesteris, un topa par šis draudzes pirmās neokatehumenālās kopienas locekļi. Ceļā viņš redzēja cerību, lai varētu īstenot šo katehumenātu Āfrikā, it sevišķi pēc šausminošiem slaktiņiem starp pašiem kristiešiem Burundī. Saņēmis no ordeņa vecākajiem atļauju Mario topa par ceļojošo katehistu domādams tā gatavoties misijām Āfrikā. 1970. gadā pārtrauc Doktorāta mācības un bija Kiko un Carmen izsūtīts atvērt Ceļu divās diecēzes (Brešā un Milānā) un vēlāk, 1971. gadā, Katanijas Sv. Leona draudzē.

1971. gada jūnijā Kiko un Carmen aicināja viņu, lai aizstātu priesteri Francesco Cuppini, kurš kopā bija pavadījis kopš 1968. gada laika posmos, kad evaņģēlizēja Itālijā, visvairāk Romā, Florencē un Ivreā. Spānijā tikmēr, kopā ar Kiko un Carmen bija priesteris Jesús Blázquez. Tēvs Mario bija izsūtīts evaņģēlizēt Lombardiju un vēlāk Portugāli. 1981. gada decembrī ar Kamboniešu vecāko vēstuli tika pašķirts doties misijā Sudānā, lai atvērtu tur Ceļu. Vēlāk, 1982. gada martā Ugandā. Pēc tam īsteno dažus ceļojumus Āfrikā: apmeklējot Kenijas bīskapus, ģimenes misijās Kotdivuārā, Kamerūnā, Zambijā, kā arī „Redemptoris Mater” seminārus Zambijā, Kamerūnā, Tanzānijā, Gomā, Madagaskarā. Pirms atvērot Ceļu apmeklēja bīskapus arī Angolā un Mozambikā. Bija bijis arī Centrālāfrikas Republikā un Burundī.

Kopš 1982. gada līdz šodien viņš ir viens no Neokatehumenālā Ceļa atbildīgo ekipas locekļiem kopā ar Kiko un Carmen. Viņš tā pavada uzturot attiecības ar Svēto Krēslu, bīskapiem, etapos, konvivencēs ar ceļojošiem katehistiem, ceļojumos vai starptautiskajās sapulcēs. 1992. gada Jaunā Kamboniešu valdība uzaicināja pievienoties atpakaļ institūcijā vai Romas diecēzē. Nolēmis atstāt institūciju bija Kardināla-vikāra, monsinjora Camillo Ruini, pieņemts kā „Ceļojošais katehists- priesteris”.

2002. gada apstiprinot Statūtus „ad experimentum” un 2008. gada galīgi, Svētais krēsls viņu nominēja par Starptautiskās ekipas priesteri kopā ar Kiko un Carmen (pirms viņas nāves).