Jau ir pagājuši 5 gadi kopš nomira Carmen Hernandez (Neokatehumenālā Ceļa līdzdibinātāja kopā ar Kiko Arguello).
Euharistijas laikā, ko vadīja arhibīskaps kardināls Carlos Osoro, oficiāli bija izteikts lūgums atvērt šīs brīnišķīgas sievietes, kuri iezīmēja mūsdienu Baznīcas vēsturi, beatifikācijas procesu.
Uz svinībām sanāca daudz cilvēku no Madrides Neokatehumenālā Ceļa kopienām un liels skaits priesteru.
Pēc svinībām, Carlos Matola, postulators, iesniedza kardinālam Osoro oficiālo lūgumu (“Supplex Libellus”). Jau ir savākti vairāk nekā 16.000 lappušu ar viņas personīgiem uzrakstiem un katehēzēm, ka arī ar citu pēc nāves savāktu informāciju, kas sadalīti 70. sējumos.
Homilijā kardināls Osoro izcēla, ka Carmen Hernandez “bija spējīga sludināt Jēzu Kristu atvērdama jaunus prieka un cerības horizontus, rādīdama un sniegdama Dieva žēlsirdīgo mīlestību, atklādama mums to jauno dzīvi kopā Kristu.”
“Šodien, šajās svinībās, mēs piedzīvojam, ka upurējam tieši par Carmen mūžīgo mieru, jāiet pret visiem cilvēkiem ar savu nabadzību, bet piepildīti ar Augšāmcēlušā bagātību. Šāda ir Carmen dzīves pieredze.”
Bija izlasīts Neokatehumenālā Ceļa iniciatora Kiko Arguello ieraksts, kurš saka tā: “Ceram, Carmen jau ir kopā ar Kungu, jau svin. Brīnišķīga sieviete, patiešām, ļoti devīga. Ļoti svarīga sieviete Baznicai! Viņa vienmēr bija dzīvojusi iemīlējusies Kungā. Ja jūs lasītu viņas dienasgrāmatu, viņa nemitīgi atkārtoja: «Jēzu, es tevi mīlu, es tevi mīlu!» Katrā lappusē: «Tevi mīlu, es tevi mīlu!» Mīlēt Kristu ir vienīgā patiesība. «Seko Kristum un tev pakaļ sekos tūkstoši», tā runāja Tuksneša Tēvi. Es biju domājis, ka seko man, bet es katru reizi atklāju, ka daudzi brāļi ir Ceļā pateicoties Carmen un pateicoties viņas mīlestībai Kristum.
Teksta beigās Ceļa iniciators un atbildīgais lūdz, lai “Carlos Metola, kā postulators diecēzes fāzē, izpilda visas nepieciešamas procedūras pie Madrides kardināla Carlos Osoro, lai varētu iesākt viņas beatifikācijas procesu”.
Tiek publicēta pirmā Carmen Hernandez biogrāfija
5. Carmen Hernandez nāves gadadiena sakrita kopā ar pirmās biogrāfijas oficiālo publicēšanu. Autors ir filozofijas profesors un doktors Aquilino Cayuela un grāmatu rediģēja “Biblioteca di Autori Cristiani (BAC)”.
Pēc Carmen Hernández Barrera nāves 2016. gada 19. jūlijā raugoties uz pāri par 1.500 saņemtajām žēlastībām un uz vairāk nekā 40.000 kapsētas apmeklējumiem bija nolemts savākt dokumentētu informāciju par viņas dzīvi un ieguldījumu izplatot pa visu pasauli Neokatehumenālo Ceļu.
Biogrāfijas prezentācija ir uzticēta kardinālam Rouco Varela, kurš personīgi zināja Carmen un bija liecinieks viņas evaņģēlizacījas darbībā. “Carmen un viņas dzīves gājums bija cienīgi būt iemūžināti biogrāfijā. Bet tāda, kas būtu labi pamatota uz Baznīcas vēstures zinātni, jo viņa tiešām bija ļoti nozīmīga pēc II Vatikāna koncila Baznicā. Viņa atdeva savu dzīvi Kristum un Baznīcai, kā atbildi un tā pieņemdama viņas Mātes -Kristus un Baznīcas- mīlestību. Viņa upurēja savu dzīvi aiz mīlestības un lai evaņģelizētu mūsdienu moderno cilvēku, kurš ir izslāpis un alkst pēc Dieva žēlastības. Šo biogrāfiju varam atrast šajā grāmatā.”
Grāmata pārskata vairākus Carmen Hernandez dzīves posmus, tādus kā viņas zinātniskās, teoloģiskās, bibliskās, eklezioloģiskās un liturģiskās formācijas posmus. Teksts ar cieņu padziļina un pārskata šīs sievietes intimitāti, lai sniegtu lasītajam pilnīgu biogrāfisko un hronoloģisko viņas dzīves rekonstrukciju.
Grāmatas priekšvārdu uzrakstīja Kiko un raksta: “Šajā biogrāfijā jūs satiksities ar brīnišķīgu sievieti, ļoti nozīmīga Baznicai, kas iemīlējusies Kungā, Svētajos Rakstos, Euharistijā. Viņa apzinājās, ka Dieva dota misija viņai bija atbalstīt, aizsargāt un labot mani Neokatehumenālā Ceļa labad. Pateicos Dievam par Carmen, jo viņa vienmēr, nemitīgi, sacīja patiesību. Viņa bija ļoti dziļa, autentiska un brīva sieviete attiecībās ar visiem. Mīlēja Kristu un Baznīcu un pāvestu pāri visām.”
Iet runa par ļoti vērtīgu darbu Baznīcas labad, jo tā ir pirmā labi dokumentēta biogrāfija. Viņa ir viena no visietekmīgākajām spāņu sievietēm katoļu Baznīcā pēc II Vatikāna koncila.