2021. gada 9. decembris
Arābijas Dievmātes katedrāle – katoliskās Baznīcas katedrāle Bahreinā
Reiz bija nabagais Francisks no Asīzes. Pilns dedzības sludināja Evaņģēliju ejot jebkur. Viņš pat aizgāja uz krusta karu, kā stāstā Tomass no Celano. Viņš gribēja pasludināt Dieva mīlestību pat sultānam un pēc tam tikt nogalinātam. Viņš gribēja nomirt, ka māceklis, tā kā nācās nomirt daudziem biedriem.
Un notika, ka viņam izdevās parunāties ar sultānu un pasludināt par Jēzu – mirušo un augšāmcēlušo. Tomēr viņš nemira mocekļa nāve, bet viņu labvēlīgi uzņēma.
Pēc 800 gadiem, šoreiz Bahreina ķēniņš Ḥamad bin ʿĪsā Āl Khalīfa piedavājā Ziemeļu Arābijas apustuliskajam vikāram, arhibīskapam Camilo Ballin (mūžigo mieru) 9000 m² zemes apgabalu baznīcas celšanai.
Šīs g=notikums nav parasts.
Arābijas Dievmātes katedrāles projektēšanai Ballin sarīkoja starptautisko konkursu. 2014. gadā to vinnēja arhitektu grupa ar Mattia del Prete priekšgalā. Del Prete, kopš vairākām desmitgadēm, ļoti cieši sadarbojās ar Kiko Arguello Wirtz (svarīgi ņemt vērā – vēl viens Francisks) [Kiko ir Franciska vārda saīsinājums spāņu valodā], kopā ar Carmen Hernandez ir Neokatehumenālā Ceļa līdzdibinātāji. Kiko nav kārtējais cilvēks. Viņš arī izvelējās kļūt par nabagu un gāja dzīvot starp zemes pēdējiem Madrides barakos. Vēlāk ir apceļojis visu pasauli jebkur sludinādams Evaņģēliju.
Kiko ir mākslinieks. Mākslinieks, kurš pie mākslas darbiem, skulptūrām, arhitektūras pēdējo gadu laikā pielika mūziku: “Nevainīgo ciešanas” (viņa sakomponēta simfonija), Šo simfoniju izpildīja visslābākās pasaules koncertzālēs un Aušvicas koncentrācijas nometnes ieejā ebreju un kristiešu autoritāšu priekšā.
Kiko zina, ka liturģija ir “virsotne, uz kuru tiecas Baznīcas darbība, un tajā pašā laikā – avots, no kura tā smeļ visu savu spēku” (Sacrosanctum Concilium 10) un tāpēc vienmēr veltīja tik lielu uzmanību videi, kur viņa dibinātas kopienas pulcējās. Vairāk pār 5o gadu laikā Ceļa, tā sauktā, “Jaunā Estētika” bagātinājās ar daudziem mākslīgiem risinājumiem un šodien veido labi atpazīstamo arhitektonisko ķermeni. Baznīcas, semināri, katehumeniumi, Domus Galilaeae uz Svētību kalna pie Tiberiādes ezera… Kopā tie ļauj brāļiem baroties no arhitektūras mākslas, Dieva Vārda, sakramentiem un skaistuma.
Kiko vairākas reizes ir runājis par skaistumu. Citēšu dažus viņa vārdus un izteikumus: “Jānis Pāvils II runājot par māksliniekiem teica vienu, ļoti dzilu teikumu: ‘Šai pasaulei, kur mēs dzīvojam, ir nepieciešams skaistums, lai nekristu bezcerībā.’ Pavests savienoja skaistumu ar cerību, ar mīlestību.” “Estētikā ir dziļš noslēpums – mīlestība.” “Dievs radīja Visumu un zemi aiz lielas mīlestības un lielu harmoniju. Tajā ir liela un dziļa gudrības līdzsvara, kas apskauj visu: iesākot no krāsām (piemērām, katrai sarkanai krāsai piemīt sava papildinoša zaļa krāsa. Katra lieta norāda uz kaut ko citu un veido brīnišķīgu polihromiju un polifoniju. Piemēram, debesis ir zilas, zaļais nāk no kokiem, kalni ir raupji… Viss dzied un sludina par Dieva darba skaistumu.” “Šī Dieva mīlestība cilvēkam ir estētiski ļoti vērtīga, jo Dievs, kas ir Mīlestība, vēlās dot baudu cilvēkam.” “Esmu pārliecināts, ka tikai jauna estētika izglābs Baznīcu.”
Kas attiecās uz baznīcām, “Jaunā Estētika” piedāvā galvenokārt 2 pamat raksturojumus: pirmkārt, centrālā vieta ir astoņstūraina, tas ļauj vispilnīgākā veidā īstenoties kopienas liturģiskajai dzīvei ap altāri; otrkārt, tiek no jauna atgūtas un izmantotas pareizticīgas tradīcijas ikonas. “Mēs gribētu atgūt figūras un Rietumu un Austrumu vienotību.” “Austrumos ikonogrāfija nav papildus elements, ornaments pats par sevi, bet ir integrālā un būtiskā liturģijas daļa. Tā ir sludināšana, Jēzus Kristus sludināšana. Visās lielākajās austrumu baznīcās ir bagātas ar ikonām un katras ‘dievišķas liturģijas’ – Euharistijas – sākumā notiek apkūpināšana, jo tās sludina debesu realitāti.
Zelta ir pārpilnīgi ikonās, fonā, dekorācijas, tēlos, jo tās sludina par debesu realitāti.” Sākot no ikonām, Kiko ir veidojis tā saukto “mistisko kroni”: apaļa vieta zem kupola, kas ir pilnīgi pārklāta ar freskām un attēlo visdažādākos Jēzus dzīves brīžus un sludina par viņa atnākšanu uzvarā: “Mistiskā kroņa attēli grib pieskarties pie tos kontemplējošo ticīgo gara. Mērķis ir palīdzēt cilvēkam pacelt savu garu pie Dieva.”
Arhitekts Mattia Del Prete un viņa komanda izmantoja Kiko Arguello ieteikumus un kopā izveidoja ļoti vērtīgu sintēzi, kas gadu gaitā bija attīstīts Ceļa Jaunajā Estētikā. Liels zeltīts kupols, kas attēlo debesis un mistiskais kronis ar zeltinātu ar zelta lapiņām rotā attēlus un vieno tos nepārtrauktās gaismas līnijā; moderni vitrāžas logi, ģeometriski izcirsti elementi, centrālais altāris, ārējie un iekšējie marmora greznojumi no “pietra serena”, “Giallo Siena”, “Rosso Verona”, Carraras marmora.
Visas koka un marmora mēbeles sagatavoja itāliešu uzņēmumi. 2018. gadā iesāktie darbi tikko bija pabeigti un Arābijas Dievmātes dievnams būs atvērts rīt, 2021. gada 10. decembrī.
Ḥamad bin ʿĪsā Āl Khalīfa uzdāvināja pāvestam uzvārējošā projekta modeli no dārgajiem metāliem, augsti vērtēdams baznīcas skaistumu, pat piekrisdams krusta uzlikšanai.
Arī šī izvēle nav parasta.
Angela Pellicciari
