Viens no galvenajām harizmam, vai Ceļa augļiem ir ceļojošie katehisti. Pateicoties viņiem Ceļš izplatījās visos 5 kontinentos. „ Starptautiskā Atbildīgo par Ceļu Ekipa nozīme ceļojošo katehistu ekipu – kura parasti sastāv no Prezbitera, laulāto pāra un neprecēta vīrieša, vai arī no Prezbitera, neprecēta vīrieša un neprecētas sievietes – lai tos sūtītu uz attālām diecēzēm ar mērķi uzsākt un vadīt Neokatehumenālā Ceļa īstenošanu.” (Statūti, art. 31,2)
Ceļojošie katehisti tāda veida atbild uz dažām vajadzībām, nākošam no visām pasaules malām: Starptautiskā ekipa uzaicina Ceļa brāļus būt gataviem misijai un tie, kas jūtas Dieva aicināti brīvi piedāvā sevi.
Šie aicinājumi visbiežāk dzimst „konvivencju” laikā („rekolekcijas”), kur „Atbildīgā par Ceļu Ekipa vai cita viņas nozīmēta, pārbauda ceļojošo gatavību un koordinē darbību – saskaņā ar dinamiku līdzīgi kā „sirds saraušanās un izplēšanās” -pēc Kunga piemēra, kurš sūtīja savus apustuļus misijā, bet pēc tam pulcināja tos vientuļā vietā, lai klausītos par brīnumiem kādus Svētais Gars ar viņiem bija veicis.” (Statūti, art. 31,3.)
„Ceļojošais katehists paliek vienotībā ar savu draudzi un kopienu, pie kuras regulāri atgriežas, lai piedalītos personīgās kopienas ceļā. Turklāt ceļojošais katehists piekrīt izdzīvot savu misiju trauslumā – saskaņā ar vairāk kā trīsdesmit gadīgu Neokatehumenālā Ceļa pieredzi – paliekot brīvs, lai katrā brīdī varētu to pārtraukt, informējot Bīskapu ad quem, kā arī Atbildīgo par Ceļu Ekipu.” (Statūti, art 31,4)