Ikonogrāfija un vitrāžas
Gleznas Neokatehumenālajā Ceļā
Kiko Argüello ir mācījies Madrides Sv. Fernanda mākslas akadēmija. 1959. gada apbalvots ar Nacionālo gleznošanas balvu. 1960. gadā kopā ar skulptoru Coomontes un stikla meistaru Muñoz de Pablos dibināja grupu „Gremio 62″sakrālā māksla pētīšanai. Viņi bija organizējuši vairākas ekspozīcijas Madridē (Nacionālajā bibliotēkā), pārstāvējuši Spāniju starptautiskā mērā. 1960. gada Kultūras ministra piešķirti eksponēja savus darbus Universālajā sakrālās mākslas ekspozīcijā Rojanā (Francija). Vēl Kiko ir radījis savus Holandē („Nouvelles images” galerijā).
Kristus dzīves noslēpumu vainags (corona misterica)
Dostojevskis ir rakstījis: „Skaistums izglābs pasauli.” Kiko ir bieži atkārtojis, ka „tikai jauna estētika izglābs Baznīcu”. Šīs „corona misterica” (Kristus dzīves noslēpumu vainags) attēli grib pieskarties pie ticīgo gara dziļumiem. Attēli grib palīdzēt cilvēkam pacelties pie Dieva. Šīs gleznas darbojas kristieša dvēselē. Piemēram, Pārveidošanās Tabora kalna apustuļu klātbūtnē, kur viņi varēja piedzīvot dievišķas gaismas spožumu un klausīties Dieva Vārdu. Šie attēli, it sevišķi liturģijā, ietekmē pat emocionāli- grib palīdzēt ticīgiem garīgi pārveidoties. Sv. Jānis Damaskietis, ikonu aizstāvis un Pāvesta Leona XIII pasludināts par Baznīcas doktoru, sacīja: „Ieraudzīju Dieva cilvēcisko attēlu un mana dvēsele tika izglābta.”
„Lai Svētais Kunga Vaigs palīdz jums būt par viņa mīlestības lieciniekiem.”
Kiko Argüello
Arhitektūra
Arhitektūra Neokatehumenālajā Ceļā
Vēstures gaitā Baznīca vienmēr bija izjutuši saistību starp skaistumu un evaņģelizāciju. Tādēļ Baznīca vienmēr aizstāvēja skaistumu. Viss liek domāt par Kristus skaistumu un brālīgās vienotības skaistumu. Slavu tautu evaņģelizācija lielā mērā notika caur liturģijas, ikonu un dziesmu skaistumu. Tikai pēdējos gados Baznīcās pastāv tāda „funkcionāra” īdēja, kas reducē kopienas sapulces vietu uz vienkāršām sapulču zālēm.
Vēl jo vairāk šodien nekā agrāk ir nepieciešami un steidzīgi atjaunot Baznīcas struktūras. Atbilde uz „globālo ciemu”, lielām pilsētām, monokultūru ir draudze, kas kļūst par „debesu ciemu”- cilvēcīgāko sociālo modeli, kas ir spējīgākā atvērt vietu uz mīlestības civilizāciju. Sapulce, kas ir labvēlīga ticīgo aktīvajai līdzdalībai. Realitāte, kas atbilst „kopienu kopienas” realitātei ar katehumeniumu, kas ietver liturģiskās zāles svinēšanai mazās kopienās.
Piecos kontinentos var atrast Kiko ar jauno estētiku projektētus darbus. Piemēram, Redemptoris Mater semināri, jaunās draudzes, katehumeniumi, kopienu svinību zāles utt.
Skulptūra
Skulptūra Neokatehumenālajā Ceļā
„Skaistums, kopā ar patiesību ir esamības transcendents… Skaistums izraisa mūsos patīkamas sajūtas. Tādā veidā Dievs ir radījis dabu. Tas, kurš radīja dabu izveidoja skaistu lai mums dotu prieku un būtu patīkami.
Patīkamas lietas ir cieši saistītas ar mīlestību. Man kā māksliniekam, kurš ir mācījies harmonijas likumus ir interesanti, ka visa daba ir saistīta ar skaistumu. Ne viss ir skaistums, bet harmonijas likumi ir attiecībā uz matēriju, uz formu… Zinātne pētoša attiecības un matemātiku ir interesanta, lūk tāpēc harmonijā ir veselas matemātiskās formulas. Jau pat Platons runāja par ģeometriju, par radību, par matemātiku. Mākslā, neatkarīgs no tā vai tā ir glezniecība, skulptūra, mūzika, poēzijā, viss pastāv harmoniskās attiecībās.
Šī matemātiska saistība esoša harmonijā pastāv arī laikā, mūzikā. Mūzika ir ļoti svarīga māca mūs skaistumu laikā. Katrai notei ir laika vērtība, gleznojot ir materiālā vērtībā, gludums, zīmējums, kas piešķir citu vērtību. Piemēram, Bethovena „Ceturtā simfonija” sāk ar disonansi. Tā ir brīnišķīga. Laikā, lai dotu vērtību laikam… Lai nerunātu par poēziju, par vārdiem vai par skulptūru, piemēram, angļu skulptors Henry Moore ir pētījis cilvēku kaulus un ieraudzīja, ka cilvēka ciskas kaula galviņa ir perfekta. Šis kauls pilda konkrētu funkciju, bet arī ir estētiska. Izveidot estētisko, skaisto līkni ir ļoti grūti. Vēl piemēram, roņa kakla forma ir unikāla. Nav jebkādas formas, bet ir estētiska. Moore ņem šos piemērus un izskulptūrē likņu skulptūru, jo vienai līknei atbilst cita tipa savienojumi un tā top estētiska, jo viss ir cieši saistīts.
„Šajā estētikā, varam teikt, ir dziļš noslēpums, kas ir mīlestība.” (Kiko)
Kiko ir projektējis daudzas liturģiskas zīmes: biķerus, patenas, tribuļus, „apsegus” Bībelei utt., kā arī skulptūras: Kalna sprediķa, Sv. Jāņa Pāvila II, Krustā sistā Jēzus Kristus, stirnu…
Grāmatas
Note biografiche – Carmen Hernández
Comprare
Šajās biogrāfiskās piezīmēs jūs atklāsiet brīnišķīgu sievieti, ļoti nozīmīga Baznīcai, kura bija iemīlējusies Kristū, Svētajos Rakstos, Euharistijā. Viņa apzinājās, ka Dieva dota misija viņai bija atbalstīt, aizsargāt un labot mani Neokatehumenālā Ceļa labad. Pateicos Dievam par Carmen, jo viņa vienmēr, nemitīgi, sacīja patiesību. Viņa bija ļoti dziļa, autentiska un brīva sieviete attiecībās ar visiem. Viņa bija ļoti gudra. Mīlēja Kristu un Baznīcu un pāvestu pāri visām. Ceram, ka Carmen ir kopā ar Kungu, jau svin. Šīs biogrāfiskās piezīmes nav tikai priekš Ceļa brāļiem bet priekš visas Baznīcas, lai atklātu īpašu sievieti, kura izdzīvoja savu ticību varoniskā līmenī. Carmen Hernandez! (Kiko Arguello)
Tiek publicēta pirmā Carmen Hernandez biogrāfija. 5. Carmen Hernandez nāves gadadiena sakrita kopā ar pirmās biogrāfijas oficiālo publicēšanu. Autors ir filozofijas profesors un doktors Aquilino Cayuela un grāmatu rediģēja “Biblioteca di Autori Cristiani (BAC)“.
Kerigma. Būdās starp nabagiem.
Pērciet
„Vēlējos uzrakstīt šo mazu grāmatu pēc kardināla Cañizares ieteikuma. Viņam bija svarīgi, lai es kaut ko pastāstu par to, ko Kungs ir darījis ar mums būdās, ar nabagiem un lai publicēju „kerygmu”. Grāmatas saturs, antropoloģija, Sinode par Jauno Evaņģelizāciju var palīdzēt lasītajam.” (Kiko Argüello)
Kardināls Cañizares: „ Šī maza grāmata ir tiešam Dieva dāvana, jo izklīdina bailēs un piepilda ar drosmi, lai turpinātu kerigmas sludināšanu, lai dotos tur, kur atrodas cilvēki, lai mēs būtu par drosmīgiem lieciniekiem un pārliecināti Evaņģelija sludinātaji.” (No ievada)
Kardināls Schönborn: „Šī katehēze pārsteidzoša veida ir Evaņģēlija pasludinājuma kopsavilkums.”
Uzraksti. 1988-2014
Pērciet
„Ap 30 gadus bez īpaša mērķa, spontāni un neregulāri es rakstu uz grāmatiņām savas domas, pārdomas, atcerējumus, uzskatus, piezīmes, lūgšanas, kas dzimst no evaņģelizācijas un katehezēm uz ko Kungs ir mani aicinājis Baznīcā, kopā ar Carmen Hernández un tēvu Mario Pezzi. Ja šīs piezīmes kādām var palīdzēt, lai ir slavēts Dievs.” (Kiko)
„Grāmata sastāv no īsiem literāriem fragmentiem un var tikt lasīti bez noteiktas kārtības. Tās ir piedzīvotu notikumu, konvivenču, kādas sapulces pārdomas. Daži garīgi saucieni, lūgumi vai aicinājumi uz cerību, kuri iesaista lasītāju. Reizēm tie ir dzirdamas atziņas no autora dvēseles vai himnas, psalmi, pateicības Dievam. Pie šiem pierakstiem ir datumi un ar tiem var sekot vēsturiskiem notikumiem no 1988. līdz 2014. gadam. Patiesībā tā ir vairāk Neokatehumenālā Ceļa autora vēsture nekā tematisks stāsts. Grāmatā atklāj daudz lietas no šis specifiskās harizmas. Tā ir vēsture pilna prieku un ciešanu. Tiek atklāta autora ciņa, lai vestu uz priekšu uzticīgi no Dieva saņemtu atbildību.” (No kardināla Ricardo Blázquez Pérez, Spānijas bīskapu konferences prezidents, prezentācijas)
Dienasgrāmata. 1979-1981
Pērciet
„Līst, bet diena mierīgi plūst. Jēzu. Esmu pārsteigta. Paldies. Ciešanas ielika žēlsirdību manā sirdī. Paldies, Jēzu. Miers, prieks…” (Carmen Hernández, Dienasgrāmata– 1979-1981, Valle de los Caídos – Madride, 1979. gada 27. janvārī)
„50 gadus bez nekāda pārtraukuma: ceļojumi, skrutinīji, kopienu apmeklēšana Madridē, Zamorā, Barselonā, Parīzē, Romā, Florencē, Ivreā… Klausoties un klausoties katru brāļi par savu dzīvi, par ciešanām, par savu vēsturi, lai varētu to stādīt ticības gaismā un Mūs Kunga Jēzus krusta godībā. Manuprāt, jums ir tiesības pazīst Carmen sirdi, viņas mīlestību uz Jēzu Kristu. Viņa pastāvīgi atkārtoja: „Mans Jēzu, mīlu Tevi, mīlu Tevi. Nāc, nāc, palīdzi man.” (Kiko Argüello)
Neokatehumenālais Ceļš
Pāvestu uzrunas: Svētais Pāvils VI, Svētais Jānis Pāvils II, Benedikts XVI un Francisks.
Pirmie apustuļi mazās ekipās ceļoja no sinagogas uz sinagogu sludinādami Labo Vesti: Dievs ir augšāmcēlis savu kalpu Jēzu, to ko mēs esam atmetuši izvēlējot atbrīvot slepkavu (Barabu). Viņš nomira nepretojoties, nepretojoties ļaunumam, mīlēdams savus ienaidniekus, piedodams viņiem: „Tēvs, piedod viņiem, jo nezina, ko dara.” Viņš upurēja ļaunumu, krusta upuri, ka viņa mīlestības pierādījumu. Jēzus pierādīja, ka viņa mīlestība stiprākā par nāvi un nepārstāj mīlēt pat tad kad atņem dzīvību. Dievs ir viņu piecēlis no miroņiem un šodien ir dzīvs, lai piedotu jebkuru grēku vai noziegumu.
„Mūsu laikam ir nepieciešami atsākt Baznīcas celtniecību psiholoģiski un pastorāli. It kā sākot no jauna, lai, var teikt, atjaunotos…” (Pāvils VI, audience 1976. 4. augustā, trešdiena)
Neokatehumenālā Ceļa dziesmas
Romas un Madrides Neokatehumenālā Ceļa centrā tika pārskatītas un vēlāk publicētas dziesmu grāmatas vairākās valodās. Dziesmas sadala krāsas atbilstoši uz Ceļa etapiem. Psalmistiem jāprot izvelēties dziesmas pēc etapa, kura atrodas viņu kopiena. Dziesmas iemāca un nodod katehisti konvivencēs un Ceļa etapos. Tā brāļi labāk var uztvert katras dziesmas domu, nozīmi.
Orķestris
Neokatehumenālā Ceļa simfoniskais orķestris bija dibināts, lai kalpotu Neokatehumenālā Ceļa evaņģelizācijai caur mūziku.
