Pateicīgi Dievam par viņa dārgo kalpošanu Baznīcā
Vakar vakarā (2024. gada 15. martā) Kungs uzaicināja kardinālu Paulu Jozefu Kordesu un apbalvoja ar mūžīgās dzīvības balvu. Visa Baznīca un īpaši Neokatehumenālais Ceļš viņam ir īpaši pateicīgs par darbu, ko viņš veica daudzus savas dzīves gadus, pavadot ar viņa gudrajiem padomiem daudzu ekleziālu kopienu un kustību dzimšanu un izaugsmi — ar pakāpenisku iekļaušanos Baznīcā. Šīs jaunās realitātes uzplauka pēc Vatikāna II koncila, viņam pildot savu kalpošanu kā Pontifikālās Laju padomes viceprezidents (1980-1995).
Jau 1986. gadā (21. oktobrī ar valsts sekretāra kardināla Casaroli vēstuli) pēc pāvesta Jāņa Pāvila II testamenta, kurš vēlējās veicināt Neokatehumenālo kopienu labāku iekļaušanos Baznīcā un nepieciešamo gan juridisko definīciju, gan ekleziālo identitāti. Tādēļ viņam tika uzdots tām sekot un pavadīt. 1990. gadā Sv. Jānis Pāvils II uzrakstīja viņam vēstuli “Ogniqualvolta” [Katru laiku”]. Vestulē raksta viņam personīgi “ad personam” uzticot viņam neokatehumenālo kopienu apustulātu. Tajā Ceļš tika atzīts “par katoļu veidošanās itinerariju, derīgu mūsdienu sabiedrībai un laikam” un kur pāvests cerēja, ka Baznīcas gani veicinās un palīdzēs šim darbam, jaunajai evaņģelizācijai.
Monsinjoram Kordesam vienmēr ir bijusi īpaša uzmanība un pieķeršanās Ceļa iniciatoriem Kiko Argüello un Carmen Hernández, kā arī ir atbalstījis un iedrošinājis viņus izaugsmes procesā visos viņu vēstures mirkļos, palīdzot un pavadot dažādus soļus, ko viņi vadīja, lai Neokatehumenālo Ceļu apstiprinātu “kā diecēzes kristīgās iniciācijas un pastāvīgas ticības audzināšanas veidu” (Statūti, 1., 2. pants) un lai Ticības doktrīnas kongregācija atzītu visus katehēžu tekstus. kā “Katehētisko direktoriji”.
Visos šajos garajos vēstures gados, visā šajā laikā kardināls Kordess vienmēr ir bijis ne tikai tuvs, bet arī draugs un derīgs atbalsts iniciatoriem un visām Neokatehumenālajām kopienām, kuras ir tik daudz parādā par viņa darbu, kā arī daudzi gani, kurus viņš mudināja palīdzēt šajā darbā Baznīcas labam.
Īpaši atceramies viņa grāmatas izdošanu: “Aktīva dalība Euharistijā. [Actuosa participatio] mazās kopienās”, aizstāvot Euharistiju svinētu tieši mazās kopienās, ko tik dedzīgi atbalstīja Kiko un Carmen.
Esam pateicīgi atgādināt, ko pats pāvests Benedikts XVI viņam rakstīja vēstulē viņa 75. dzimšanas dienā:
“Ar drosmi un radošumu savas darbības Romā sākumā jūs atvērāt jaunus ceļus, lai vestu jauniešus pie Kristus… Jūs arī sniedzāt ieguldījumu Pasaules Jauniešu dienu rašanās un izaugsmes nodrošināšanā. Īpaši raksturīgs jūsu pastorālajam impulsam ir un paliek jūsu uzticība “kustībām”: harizmātiskajai, Vienotības un Atbrīvošanās kustībai [Comunione e Liberazione] un Neokatehumenālajam Ceļam. Viņiem ir daudz iemeslu būt pateicīgiem pret jums. Ja Baznīcas organizētājiem un plānotājiem sākotnēji bija lielas atrunas pret kustībām, Tu uzreiz sajuti tur uzvirmojošo dzīvību – Svētā Gara spēku, kas dod jaunus ceļus un neparedzamā veidā vienmēr uztur Baznīcu jaunu. Jūs atpazināt šo kustību Vasarsvētku raksturu un dedzīgi apņēmāties nodrošināt, lai Baznīcas gani tās uzņemtu.
Mēs uzticam šo pateicīgo kardināla Kordesa piemiņu visu mūsu brāļu lūgšanām, lai viņi lūgtu Kungu uzņemt šo savā Valstībā “labo un uzticīgo kalpu” (Mt 25,21).