Carmen Hernández
Dzimusi 1930. gada 24. novembrī. Mirusi 2016. gada 19. jūlijā.
Carmen kopā ar Kiko ir Ceļa iniciatore. Viņa bija dzimusi Olvegā (Soria, Spānija) 1930. gada 24. novembrī un ir 5. no deviņu bērnu ģimenes (4 vīrieši un 5 sievietes). Bērnību pavadīja Tudelā (Navarra, Spānija).
Tudelā mācījās Marijas Sadraudzībā un izveidojas kontakts ar Jēzus Sadraudzību (jēzuitiem). Viņu ietekmēja Sv. Franciska Ksavera misionārais gars un jau kopš jaunības jūt aicinājumu doties misijās Indijā. Tēva gribas dēļ 1948. gadā iesāk Ķīmijas mācības Madridē, kur 1954. gadā beidz ar vislabākajām atzīmēm.
Durante un tiempo trabaja con su padre en la industria alimentaria en una fábrica que la familia tenía en Andújar (Jaén), pero decide dejarlo para trasladarse a Javier, donde entra a formar parte de un nuevo instituto misionero: las Misioneras de Cristo Jesús. Después del noviciado, estudió Teología en la casa de formación teológica para religiosos en Valencia. En 1960 fue destinada a la India. Para esta misión tuvo que prepararse en Londres (en aquel entonces el país asiático pertenecía a la Commonwealth), donde permaneció un año. En ese tiempo, se dio un cambio de dirección en las Misioneras de Cristo Jesús que limitaba su apertura a la misión, por lo que Carmen regresa de Londres a Barcelona. Allí conoce al padre Pedro Farnés Scherer que acababa de cursar sus estudios en el Instituto de Liturgia de París, poco antes del Concilio Vaticano Il y que después de él participó activamente en el Consilium para su actuación.
T. Farnes savas lekcijas prezentēja Euharistijas lieldienu avotus un atjaunotu eklezioloģiju parādot Baznīcu kā gaismu tautām. Carmen tiešs kontakts ar šīs atjaunošanas autoriem vēlāk stipri ietekmēs Neokatehumenālā Ceļa formācijas katehezju veidošanā.
No 1963. gada līdz 1964. gadam apstaigāja Svēto Zemi ar Bībeli iepazīstinoties ar svētajām vietām. Kad atgriezās uz Madridi iesāk strādāt perifērijas graustos ar domu doties kā misionāre uz Bolīviju kopā ar citiem lajiem. Tur iepazinās ar Kiko Argüello, kurš jau dzīvoja Palomerās Altās un izlēma palikt kopā tajā pašā zonā. Starp nabagiem abi atklāj Pashas noslēpuma un Kerigmas sludināšanas (ka Kristus ir miris un augšāmcēlies) spēku. Viņi redz kā dzimst pirmā kopiena. Pateicoties šis jaunās realitātes apstiprināšanai, caur toreizējo Madrides arhibīskapu Casimiro Morcillo, Carmen kopā ar Kiko bija līdzdarbojusies nesdami šo Baznīcas atjaunošanu uz Madrides draudzēm, vēlāk uz Romu un vēl vēlāk uz citām pilsētām un valstīm.
Carmen Hernandez nomira Madridē 2016. gada 19. jūlijā. Viņas bērēs piedalījās tūkstoši un vadīja Madrides kardināls monsinjors Carlos Osoro Sierra. Tēvs Mario uzsvēra, ka ar Ceļu „pirmo reizi vēsturē notiek, ka vīrieša un sievietes pastāvīgā sadarbībā dibināta jauna Baznīcas realitāte pastāv vairāk par 50. gadu.” Pāvests arī sūtīja izziņu sacīdams, ka „ar saviļņojumu” esot saņēmis Carmen nāves ziņu un izcēla viņas „garo pieredzi iespaidotu ar mīlestību Jēzum un lielu misionāro dedzību”. Vēl Pāvests rakstīja: „Pateicos Kungam par šīs sievietes dotu liecību, par atklāto mīlestību pret Baznīcu, ka veltīja tik daudzus gadus Labās Vests sludināšanai daudzās vietās, īpaša veidā tālu no ticības esošiem, nekad neaizmirstot atstumtu cilvēku.”